Bieži pie manis nāk klientes, kuras atklāj – mātes viņu bērnībā bijušas vēsas un pat aukstas kā ledus, stāsta psiholoģe Jūlija Talanceva, piebilstot, ka vēl ļaunāk, ja ledusauksti bijuši abi vecāki. Tomēr šoreiz runāsim par mammām, jo tās atstāj lielu ietekmi uz pieaugošā bērna dzīvi.
Ja mamma ir auksta, ar to domājot emocionālu atsvešinātību, distances ieturēšanu, bērns šādā ģimenē jūtas vientuļš. Mamma var pirkt dārgas un skaistas lietas, vest uz interesantiem pulciņiem, gatavot visu to, kas bērnam visvairāk garšo, bet šāda mīlestība vairāk izskatās pēc aprūpes. Ja pietrūkst mīļuma, apskāvienu, sirsnīgu sarunu, ar to visu ir daudz par maz.
Pieaudzis šāds bērns būs tikpat vēss pret saviem bērniem, jo uzskatīs, ka tā ir normāli. Ja mamma ir vēsa, meita mīlestību var dāvāt tētim, kļūstot par tēta meitiņu, bet tikai tāpēc, ka māte ir nepieejama.
Kāpēc aukstu mammu meitas izvēlas nepareizos vīriešus?
Iedomājieties bērnu, kurš nesaņem glāstus un mīļumu. Viņš nejūtas vajadzīgs un mīlēts, iekšēji rodas sajūta, ka šajā
pasaulē viņš ir lieks: “Lai mani mīlētu, mīlestība jānopelna.”
Meita darīs visu, lai izpelnītos vecāku mīlestību. Bieži – tieši mammas mīlestību.
Centīsies, centīsies un centīsies. Karjerā, ģimenē, citās jomās. Vienmēr skatoties atpakaļ, lai iegūtu mātes vērtējumu:
“Mammu, nu, vai tagad esi ar mani apmierināta? Tagad mani var mīlēt?”
Kāda psiholoģes kliente nesen atklājusi, ka bijusi tēta meitiņa un nav jutusi vajadzību pēc mātes mīlestības (un
speciāliste netic, ka tas iespējams!).
Uz jautājumu, kāda bijusi viņas māte, kliente atzinusi, ka viņa nekad nav izrādījusi mīļumu vai emocijas. Tātad bērnībā sieviete bijusi spiesta kļūt par tēta meitiņu, jo viņš bijis laipns un mīļš, bet mamma – atsvešināta.
Un pieaugusī meitene daudz sasniedza dzīvē, uzskatot, ka dara to vienkārši tāpat. Sevis dēļ.
Konsultācijā pie psiholoģes viņa paziņoja: “Man viņas mīlestību nemaz nevajadzēja. Nemīl, nu, lai tā arī paliek!”.
Tik daudz pretestības vārdos “nav vajadzīga viņas mīlestība.” Bet tad viņa turpināja: “Lai gan… Reiz, kad biju pie vecmāmiņas, es ļoti smagi saslimu. Un mammai nācās pavadīt ar mani vairākus mēnešus, bet tētis darbā slimības lapu paņemt nevarēja. Tad to darīja mamma. Un es bērnībā nepārtraukti slimoju.”
Noliekusi galvu, sieviete skumji sacīja: “Gribēju, lai viņa ir blakus… Man viņa bija vajadzīga.”
Aukstu māšu meitas izaug ar sajūtu, ka viņas nevar mīlēt tikai tāpēc, ka nākušas pasaulē. Lai viņas mīlētu, mīlestība jāizpelnās.
Tāpēc šādas sievietes “ielido” tādās attiecībās ar vīriešiem, kur mīlestība jāizpelnās. Viņas atkal un atkal centīsies pierādīt savu mīlestību. Uzņemties vairāk darba: ar bērniem, biznesu, palīdzēšanu tuviniekiem, vienu-divām-trim darbavietām. Un zaudēs spēkus, pastāvīgi mēģinot pārliecināties, vai nopelnījusi mīlestību.
Vispirms mātes mīlestību, bet pēc tam – vīra mīlestību.
Vīri turklāt aukstu māšu meitām bieži gadās visai savdabīgi. Tieši tie, kuri vienā mierā pieprasīs, lai sieviete nopelnītu viņu mīlestību. Un katru reizi gaidīs pierādījumus. Bet sieviete rausies vai pušu, lai izpatiktu. Noslēgtais aplis.
Avots: “Brainum”
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Mātes vēstule bērniem, kas aizkustina līdz asarām. Varbūt arī tava mamma domā līdzīgi
Mammu, nebrauc, lūdzu, ciemos gadiņus divus trīs! Sievietes atriebības stāsts